• Brīvības cīnītāju brāļu kapi (Jaškovas kapi) -

Adrese: Abrenes iela 31 A, Jaškova, Vecumu pagasts,
GPS: 57.179181, 27.706598

Atklāts 1935. gadā. Pieminekļa autors tēlnieks Kārlis Zemdega. Šajā vietā apbedīti Viļakas apkārtnē kritušie 31 latviešu un 14 igauņu karavīri. Atjaunoti 1990. gada 11. novembrī. 

• Ebreju holokausta piemiņas vieta, obelisks -

Adrese: Vecumu pagasts, Viļakas novads
GPS: 57.163342, 27.711008

Obelisks uzstādīts vietā, kur 1941.gadā nacisti nošāva visus, apmēram 520 Viļakas ebreju tautības iedzīvotājus.

• Vecā ebreju kapsēta -

Adrese: Jaunatnes iela (blakus Jaunatnes iela 18), Viļaka
GPS: 57.176831, 27.690150

Vecajā ebreju kapsētā saglabājušās zīmes uz piemiņas akmens, kas liecina, ka tur atrodas vecā ebreju tautības iedzīvotāju apbedījuma vieta pirms 1941. gada. 1993. gadā uzstādīts piemiņas akmens.

• Piemiņas akmens latgaļu grāmatniecības pamatlicējiem -

Adrese: Pretī Tautas ielai 6, Viļaka,
GPS: 57.183248, 27.672064

Jōns Cibuļskis Viļaka atvēra pirmo grāmatu veikalu, organizēja Viļakas jaunatni aktīvai sabiedriskai darbībai, kā arī mācīja ticības mācību apkārtējās skolās. Vincents Leika bija lūgšanu grāmatu tulkotājs, iesējējs un reliģisko lietu tirgotājs. Piemineklis uzstādīts vietā, kur atradās J. Cibuļska vadīta izdevniecība Viļakā.

• Piemineklis nacionālajiem partizāniem -

Adrese: Parka iela 2, Viļaka,
GPS: 57.177147, 27.681148

2005.gada 28.maijā atklāts, godinot nacionālo partizānu komandiera Pētera Supes piemiņu. Zem pieminekļa ievietota kapsula ar 386 kritušo  nacionālo partizānu vārdiem, kauju aprakstiem un materiāliem par partizānu komandieri. 

• Piemineklis Pīteram Miglinīkam - 

Adrese: Abrenes ielai 26, Vienības parks, Viļaka,
GPS: 57.183053,27.676353

1871. gadā Miglinīks sāka strādāt par skrīveri (rakstvedis) Marienhauzenā (Viļakā), kur iepazīstināja vietējos zemniekus ar pagastu pārvaldes iekārtu, kā arī centās aizstāvēt vietējos zemniekus un tiem palīdzēt. Visa Miglinīka dzīve aizritēja drukas aizlieguma laikā, kad nevarēja rakstīt un izdot grāmatas latīņu burtiem. Nespēja klusēt par netaisnībām, kuras tiek vērstas pret zemniekiem no muižnieku puses, Miglinīks sāka rakstīt krievu laikrakstiem, kuri asi nostājās pret muižniecību. Vēlāk ticis apcietināts, pēc tam pēc atlaists brīvībā un pēcāk miris tēva mājās.