Viļakas ezera pludmale un sala ar Marienhauzenas pilsdrupām
Atrašanās vieta: Garnizona iela 20, Viļaka
GPS: 57.1888774, 27.6831561
Foto: Alvils Baltiņš
Ezera krastā labiekārtota peldvieta ar divām laipām un atpūtas vieta ar lapeni, galdiem un ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukums un volejbola laukums.
Viļakas ezera vidējais dziļums ir 3 metri, taču dziļākā vieta sasniedz pat 5,6 metrus. Krasta līnijas garums 6,2 km, krasti pārsvarā lēzeni, ziemeļu pusē zemi, dienvidu pusē - stāvākiEzers ir bagāts ar tādām zivīm kā rauda, plaudis, asaris, līdaka, ķīsis, karūsa.
Uz Viļakas ezera atrodas sala 1,8 ha platībā un uz tās joprojām saglabājušies fragmenti no Marienhauzenas pils, kura celta 1509. gadā sabrukušā cietokšņa vietā. Daudzas reizes tā tika postīta un Ziemeļu karā tā nopostīta pilnībā. Vasarā uz salas var nokļūt ar Sup dēļiem ( kontakti ) vai noīrējot laivu viesu mājā "Zivsalas", ziemā – pa ledu. Šobrīd tiek realizēti arī vairāki projekti Viļakas salas pieejamībai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, kā piemēram Viļakas novada muzejs īstenojis Kultūras pieminekļu glābšanas, izpētes un restaurācijas programmas apstiprināto projektu par Viļakas pilsdrupu konservācijas dizaina izstrādi, kur galvenais mērķis ir pilsdrupu konservācija un arheoloģiskie izrakumi pils vietas iekšpagalmā, un paralēli šim projektam tiek īstenoti arī citi Viļakas novada domes attīstības nodaļas projekti - Tiek labiekārtota ezera sala ar laipām pa salas perimetru, kur tiks izlikti informācijas stendi, kā arī tiks izveidots pontona tilts (tiks realizēts līdz 2021.gada 12.jūnijam). Vairāk informācijas par projektiem - “Viļakas pilsdrupu konservācijas dizaina izstrāde” un „Pieejamības nodrošināšana Viļakas ezera salai, uzstādot koka laipu un pontonu tiltu”
Marienhauzenas pilsdrupas
Uzskata, ka Viļakas ezerpils bija Purnavas
jeb Pornavas (latīņu: Pornuwe) pilsnovada centrs. 1224. gadā pēc Atzeles
dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai. 1293.
gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte savu Atzeles īpašumu katolizēšanai un
aizsargāšanai pret Novgorodas kņazu iebrukumiem uz Viļakas ezera salas
nodibināja klosteri, ko nodēvēja par "Marijas māju" (Marienhausen).
1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz salas uzcēla mūra ezerpili aizsardzībai
pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem.
Pēc sakāves Tirzas kaujā 1559. gadā
arhibīskaps Vilhelms fon Brandenburgs Marienhauzenu ieķīlāja Polijas karalim
Sigismundam II Augustam. 1560. gadā pilī ieradās poļu un lietuviešu garnizons
un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās
Viļakas senpilsēta. 1577. gadā Krievijas cars Ivans IV pili nopostīja, bet
1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs lika pili atjaunot. Poļu—zviedru
kara laikā zviedru karaspēks pili ieņēma 1601. un 1625. gadā. 1629. gadā pils
kļuva par Inflantijas vaivadijas Marienhauzenas stārastijas centru un
administratora rezidenci. Pils kalpoja galvenokārt kā garnizona apmetne.
Lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas
pils tika pilnīgi nopostīta.
Visit Viļaka