Viļakas ezera pludmale un sala ar Marienhauzenas  pilsdrupām

Atrašanās vieta: Garnizona iela 20, Viļaka

GPS: 57.1888774, 27.6831561

                                                                                                                        Foto: Alvils Baltiņš

Ezera krastā labiekārtota peldvieta ar divām laipām un atpūtas vieta ar lapeni, galdiem un ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukums un volejbola laukums.

Viļakas ezera vidējais dziļums ir 3 metri, taču dziļākā vieta sasniedz pat 5,6 metrus. Krasta līnijas garums 6,2 km, krasti pārsvarā lēzeni, ziemeļu pusē zemi, dienvidu pusē - stāvākiEzers ir bagāts ar tādām zivīm kā rauda, plaudis, asaris, līdaka, ķīsis, karūsa.
Uz Viļakas ezera atrodas sala 1,8 ha platībā un uz tās joprojām saglabājušies fragmenti no Marienhauzenas pils, kura celta  1509. gadā sabrukušā cietokšņa vietā. Daudzas reizes tā tika postīta un Ziemeļu karā tā nopostīta pilnībā. Vasarā uz salas var nokļūt ar Sup dēļiem ( kontakti ) vai noīrējot laivu viesu mājā "Zivsalas", ziemā – pa ledu.

Šobrīd tiek realizēti arī vairāki projekti Viļakas salas pieejamībai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, kā piemēram Viļakas novada muzejs īstenojis Kultūras pieminekļu glābšanas, izpētes un restaurācijas programmas apstiprināto projektu par Viļakas pilsdrupu konservācijas dizaina izstrādi, kur galvenais mērķis ir pilsdrupu konservācija un arheoloģiskie izrakumi pils vietas iekšpagalmā,  un paralēli šim projektam tiek īstenoti arī citi Viļakas novada domes attīstības nodaļas projekti - Tiek labiekārtota ezera sala ar laipām pa salas perimetru, kur tiks izlikti informācijas stendi, kā arī tiks izveidots pontona tilts (tiks realizēts līdz 2021.gada 12.jūnijam). Vairāk informācijas par projektiem - “Viļakas pilsdrupu konservācijas dizaina izstrāde”  un „Pieejamības nodrošināšana Viļakas ezera salai, uzstādot koka laipu un pontonu tiltu”

Marienhauzenas pilsdrupas

Uzskata, ka Viļakas ezerpils bija Purnavas jeb Pornavas (latīņu: Pornuwe) pilsnovada centrs. 1224. gadā pēc Atzeles dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika Livonijas bīskapijai. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte savu Atzeles īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret Novgorodas kņazu iebrukumiem uz Viļakas ezera salas nodibināja klosteri, ko nodēvēja par "Marijas māju" (Marienhausen). 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz salas uzcēla mūra ezerpili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem.

Pēc sakāves Tirzas kaujā 1559. gadā arhibīskaps Vilhelms fon Brandenburgs Marienhauzenu ieķīlāja Polijas karalim Sigismundam II Augustam. 1560. gadā pilī ieradās poļu un lietuviešu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta. 1577. gadā Krievijas cars Ivans IV pili nopostīja, bet 1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs lika pili atjaunot. Poļu—zviedru kara laikā zviedru karaspēks pili ieņēma 1601. un 1625. gadā. 1629. gadā pils kļuva par Inflantijas vaivadijas Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci. Pils kalpoja galvenokārt kā garnizona apmetne.

Lielā Ziemeļu kara laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta.



Veidots ar Mozello @ViļakasDome

 .